KAD HIGIĒNAI IR VISLIELĀKĀ NOZĪME

Jaunais koronavīruss, pazīstams arī kā SARS-CoV-2, izplatās visā pasaulē. Šķiet, ka galvenais vīrusa pārnešanas veids no cilvēka uz cilvēku ir pilienu infekcija. Veicot vienkāršus higiēnas pasākumus, katrs cilvēks par palīdzēt pasargāt sevi un citus no dzīvībai bīstamās plaušu slimības un apturēt tās straujo izplatību. Mūsu īpašā tēma ir veltīta efektīvākajām aizsardzības metodēm pret infekcijām.

No kurienes nāk koronavīruss?

2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija (PVO) pasludināja COVID-19 par pandēmiju. Plaušu saslimšanu izraisa koronavīruss SARS-CoV-2. Pretstatā epidēmijai infekcijas slimības pandēmija nav lokalizēta un var izplatīties visā pasaulē, kā tas novērojams arī šobrīd. Par inficēšanos ar koronavīrusu liecina gripai līdzīgi simptomi, piemēram, klepus, drudzis, rinīts un nogurums. Iespējamas arī elpošanas grūtības, iekaisis kakls, galvassāpes un sāpoši locekļi, slikta dūša, caureja un drebuļi. Slimības gaita katrai personai var ievērojami atšķirties. Ir iespējama gan slimības norise bez simptomiem, gan smaga pneimonija, plaušu mazspēja un nāve. Pētnieki uzskata, ka koronas patogēns SARS-CoV-2 tika pārnests no savvaļas dzīvnieka uz cilvēku pārtikas tirgū Uhaņas pilsētā, Ķīnā (Hubei provincē). Tomēr tas, kurš dzīvnieks sākotnēji bija vīrusa pārnēsātājs, vēl nav pilnīgi skaidrs. Šobrīd tiek pieņemts, ka patogēns vispirms tika pārnests no sikspārņiem uz citiem dzīvniekiem, pirms tas izplatījās cilvēku populācijā - iespējams, apēdot dzīvnieka, kurš bija SARS-CoV-2 patogēna nēsātājs, gaļu, kas tika piedāvāta tirgū.

Infekcijas slimību izraisītāji

Infekcijas slimības var izraisīt dažādi patogēni, tostarp vīrusi, baktērijas vai sēnītes.

Vīrusi

Tādi vīrusi kā korona vīruss SARS-CoV-2 nav saskatāmi ar neapbruņotu aci un ir tikai aptuveni 20 līdz 300 nanometrus lieli. Tie iebrūk dzīvnieku, augu vai cilvēku šūnās un izmanto šīs dzīvās šūnas kā, tā dēvētās, saimniekšūnas. Pat pakļaujot tos gaisa iedarbībai, tie reizēm var izdzīvot ļoti ilgu laiku un palikt lipīgi. Tomēr ilgstošai izdzīvošanai tiem nepieciešama jauna saimniekšūna - ja tā netiek atrasta, vīrusi ātrāk vai vēlāk iet bojā.

Ne visi vīrusi izraisa slimības. Mūsu imūnsistēma parasti ātri reaģē un nekavējoties apkaro iebrucējus. Vīrusi sāk vairoties organismā, tiklīdz ir notikusi infekcija. Medikamenti var palīdzēt tikai ierobežotā mērā un antibiotikas nav efektīvas cīņā ar vīrusu slimībām. Ir pretvīrusu zāles, kas palīdz tikai pret noteikta veida vīrusiem. Tā kā vīrusi (piemēram, gripas vīruss) var mainīties, tie spēj vieglāk pārvarēt paša organisma aizsargspējas. Cilvēks kļūst imūns tikai tad, kad viņa organisms ir ticis galā ar patogēnu. Taču, pat ja slimība ir pārvarēta, imunitāte ne vienmēr tiek garantēta. Vīrusiem nav savas vielmaiņas.

Baktērijas

Salīdzinot ar vīrusiem, baktērijas ir daudzkārt lielākas. Tās ir apmēram 0,1 līdz 700 mikrometru lieli vienšūnas organismi, kas ir pašpietiekami. Tiem ir savs ģenētiskais materiāls un vielmaiņa. Baktērijas ir visur - gaisā, ūdenī, pārtikā un citur. Līdzīgi vīrusiem, baktērijas vidē vai organismā spēj izdzīvot ļoti ilgu laiku, bieži vien vairākas nedēļas vai pat mēnešus. Tās lieliski prot pielāgoties un spēj vairoties dažādos apstākļos. Tikai viens procents no visām baktērijām izraisa slimības cilvēkiem. Bieži vien baktērijas pat ir svarīgas veselībai. Piemēram, baktērijas, kas dzīvo cilvēka zarnās, uz ādas vai mutes dobumā. Tie, kuri vēlas iznīcināt baktērijas, var izmantot augstu temperatūru (piemēram, tīrīšanā izmantot ūdens tvaikus) vai ķīmiskas vielas, piemēram, spirtu, aldehīdus vai hloru. Baktēriju iznīcināšanai cilvēka ķermenī, ārstēšanas gaitā bieži izmanto antibiotikas. Tās neļauj baktērijām vairoties un bieži vien tās pilnībā iznīcina.

Sēnītes

Sēnītes gluži dabiski rodas uz cilvēka ādas vai ķermenī. Ir tikai daži sēnīšu veidi, kas cilvēkiem izraisa saslimšanas, tostarp, ādas sēnītes, raugi un daži pelējumi. Šīs sēnītes jūtas labi visur, kur valda mitrums: vannas istabās, stūros, uz mitrām sienām vai puķu podos. Pārtikas produkti, piemēram, maize, kartupeļi vai milti, arī var kļūt par sēnīšu vairošanās vietu. Sēnes var atrast pat mīkstajās mēbelēs un gultas veļā. Rauga sēnītes pieder pie mūsu ādas dabiskās floras. Tās dzīvo ādas zvīņās un barojas no atmirušajām audu daļiņām. Sēnītes nonāk cilvēka organismā tikai, tad, ja dabiskā ādas aizsargbarjera ir bojāta vai imūnsistēma ir novājināta. Sēnīšu izraisītās slimības sauc par mikozēm. Galvenokārt tiek skarta āda, nagi un gļotādas. Ļoti retos gadījumos sēnītes skar iekšējos orgānus, piemēram, plaušas. Taču tas ir iespējams un šādas sēnītes var izraisīt milzīgus bojājumus.

Kā tiek pārnēsāts koronavīruss SARS-CoV-2?

Pilienu infekcija:

Saskaņā ar pašlaik pieejamo informāciju, koronavīrusa patogēns SARS-CoV-2 primāri tiek pārnests ar tā dēvēto pilienu infekciju. Proti, cilvēki izplata patogēnus gaisā, klepojot un šķaudot. Citi cilvēki ieelpo šos patogēnus un, sliktākajā gadījumā, arī inficējas ar tiem.

Netieša infekcija:

Tāpat ir iespējama arī netieša vīrusa pārnešana. Cilvēki, kuri iepriekš klepojuši vai nošķaudījušies, aizsedzot muti ar plaukstu, pieskaras tādiem priekšmetiem kā durvju rokturi, mobilie tālruņi, skārienekrāni vai krēslu atzveltnes. Vīrusi paliek uz virsmas un tādējādi sasniedz veselus cilvēkus.

Kontakta infekcija (uztriepes infekcija):

Vīrusu slimības izplatās arī uztriepes infekcijas ceļā. Piemēram, pat vissīkākās cilvēku izkārnījumu paliekas var sasniegt veselu cilvēku ar netīrām rokām. Infekcija ir iespējama arī tad, ja patogēns nonāk ķermenī tiešā veidā caur acu, rīkles un deguna gļotādām vai augšējiem elpceļiem, piemēram, skūpstoties. Vēl nav pilnībā noskaidrots, vai SARS-CoV-2 izplatās ar uztriepes infekciju. Viens no efektīvākajiem uztriepes infekcijas novēršanas pasākumiem ir rūpīga roku mazgāšana ar standarta ziepēm.

Kā pasargāt sevi un citus no infekcijas?

Tā kā pašlaik nav vakcīnas pret koronavīrusu, ir ļoti svarīgi ievērot vienkāršus higiēnas pasākumus - gan privātā vidē, gan publiskās vietās.

Personīgā higiēna

Nepieskarieties sejai ar nemazgātām rokām
Rūpīgi un regulāri mazgājiet rokas ar ziepēm un periodiski lietojiet dezinfekcijas līdzekli, kad ceļojat
Valkājiet mutes un deguna aizsargus, ja esat slims - pārliecinieties, ka maska ir pareizi uzvilkta
Izmantojiet vienreizlietojamos kabatas lakatiņus un izmetiet tos atkritumu tvertnē ar vāku
Izvairieties no saskares ar slimiem cilvēkiem

Ieteicamā uzvedība mājās

Ievērojiet klepošanas un šķaudīšanas etiķeti: Klepojot vai šķaudot, ievērojiet vismaz viena metra distanci no citiem cilvēkiem, šķaudiet/klepojiet elkonī un aizgriezieties no citiem cilvēkiem
Palieciet mājās, ja Jums parādās elpceļu saslimšanas simptomi vai gripai līdzīgas pazīmes
Ļoti svarīgi ievērot drošības attālumu, ja tiešā tuvumā atrodas slimi cilvēki
Regulāri vēdiniet telpas un izmantojiet gaisa attīrītāju
Strādājiet no mājām un izvairieties no komandējumiem
Izvairieties no saskares ar citiem, jo īpaši vecākiem un hroniski slimiem, cilvēkiem

Ieteicamā uzvedība ārpus mājām

Ieteicams ievērot 2 līdz 2,5m drošības attālumu no citiem cilvēkiem, jo īpaši tiem, kuri ir slimi
Izvairieties no rokasspiedieniem un apskāvieniem
Ievērojiet klepošanas un šķaudīšanas etiķeti: Klepojot vai šķaudot, ievērojiet vismaz viena metra distanci no citiem cilvēkiem, šķaudiet/klepojiet elkonī un aizgriezieties no citiem cilvēkiem
Regulāri dezinficējiet virsmas, piemēram, automašīnas stūri, durvju rokturus, mobilos tālruņus u.t.t.
Atlieciet došanos atvaļinājumā
Ja iespējams, nelietojiet sabiedrisko transportu
Neapmeklējiet masu pasākumus
Nedodieties iepirkties pīķa stundās, izmantojiet preču saņemšanas un piegādes pakalpojumus

Kādēļ higiēnas pasākumi ir tik svarīgi koronavīrusa izplatības laikā?

Tīrā, koptā vidē, kas regulāri tiek tīrīta, patogēnu pārnešanas risks tiek ievērojami samazināts. Virsmas vairs nav baktēriju vai vīrusu vairošanās vietas. Patogēni tiek iznīcināti efektīvāk par grūti sasniedzamās vietās.