Plastmasa cauri laikiem
Pagājušā gadsimta 50. gados bija moments, kad viss pēkšņi tika izgatavots no plastmasas. Jaunais, daudzveidīgi izmantojamais materiāls bija lēts un plaši iecienīts tā izturības dēļ. Taču drīz vien kļuva skaidrs, ka plastmasai ir savi trūkumi un ka otrreizējā pārstrāde būs būtisks aspekts, uz ko jāvērš uzmanība. Mūsdienās šī materiāla izmantošana tiek kritizēta, tomēr daudzās jomās izvairīšanās no plastmasas pielietojuma nav iedomājama. Turklāt dažādas alternatīvas, kas apgalvo, ka ir ilgtspējīgas, ietekmē vidi citos veidos. Šajā rakstā mēs aplūkosim plastmasas kā materiāla lietojuma attīstības gaitu.
No kurienes mēs nākam... un kurp dodamies?
Visa ražotā plastmasa nav vienāda. Masveidā ražotām precēm ir jābūt tīrām, tas ir, tajās nedrīkst būt toksisku vielu, savukārt tehniskajai plastmasai ir sarežģīta uzbūve. Tai jāatbilst mehāniskajām prasībām un juridiskajiem nosacījumiem. Tāpēc nav tik vienkārši, kā varētu šķist, noteikt to, kur iespējams ko ietaupīt vai kur var izmantot mazāk vai otrreiz pārstrādātu materiālu. Fakts ir tāds, ka ir daudz jāmācās gan par pagātni, gan tagadni.
Atklājums: plastmasa ir viegla!
20. gadsimta vidus sensāciju, kas virmoja ap plastmasu, daudziem mūsdienās varbūt nav viegli saprast. Rūpīgāk pievēršoties šai tēmai, ir pilnīgi skaidrs, ka šo sajūsmu attaisnoja materiāla acīmredzamās priekšrocības. Līdz tam dažādi metāli bija jebkuras ierīces un iekārtas konstrukcijas materiāls, un tie bija smagi un dārgi. Un piepeši te – izejviela, kas ir izturīga, skaņu absorbējoša un siltumizolējoša, kā arī viegla un lēta. Tas bija kas līdzvērtīgs tehniskai revolūcijai. Plastmasas īpašības un piemērotība masveida ražošanai padarīja to par materiālu, uz kā balstījās Vācijas ekonomiskā attīstība laikā pēc Otrā pasaules kara.
Daniels Karmīns Manokio (Daniel Carmine Manocchio), Kärcher materiālu laboratorijas vadītājs, skaidro: "Katra jaunā tehnoloģija, kad tā tiek ievesta masu patēriņa tirgū, tiek saistīta ar ažiotāžu. Atliek tikai iedomāties par privātajām automašīnām, kuras darbinātu kodoldzinējs, vai pašreizējo mākslīgā intelekta vilni. Galu galā sajūsmai ir jānolaižas atpakaļ uz zemes." Arī mums, Kärcher, plastmasa bija solis pretī ergonomiskiem, ilgtspējīgiem produktiem. Pirmā pārvietojamā augstspiediena tīrīšanas iekārta HD 555 (1984) svēra veselus 15 kilogramus. Iekārtu bija iespējams pārvietot, taču tā nebija parocīga pašam lietotājam. "Plastmasas dēļ varējām ievērojami samazināt iekārtu svaru. Mūsdienās šādi produkti sver no pieciem līdz desmit kilogramiem," stāsta Manokio.
Vēl viens aspekts, kā plastmasa sākumā sajūsmināja cilvēkus, bija tās izturība, kas tolaik bija nepārprotama priekšrocība produkta kvalitātes saglabāšanas ziņā.
Atklāsme: otrreizējās pārstrādes problēma
Pirmais otreizējās pārstrādes vilnis sākās 21. gadsimta sākumā tāpēc, ka, sasmalcinot un pievienojot ražošanas pārpalikumus, tika ietaupīti materiāli, tādējādi arī izmaksas. Tomēr otrreizējā pārstrāde (vai nu pārkausējot šķirotos atkritumus, vai arī veicot to ķīmiski ar pirolīzi) joprojām ir dārga un nav plaši izplatīta. "Plastmasai ir liela nozīme tehniskajā nozarē, jo tās īpašības var mainīt, pielāgojot struktūru un sastāvu," piebilst Manokio. "Rūpīga dažādu plastmasu atdalīšana ir ļoti svarīga otrreizējā pārstrādē, jo pretējā gadījumā krasi pasliktinās pārstrādātā materiāla īpašības. Tas ir sarežģīti, ja runājam par tehniskām detaļām." Jauni izejmateriāli bieži vien ir ne tikai kvalitatīvāki, bet arī lētāki par pārstrādātiem materiāliem.
Neskatoties uz to, Manokio redz izmaiņas tirgū: "Ikviens saprot, ka iztērēt vienu šampūna pudeli nedēļā ir problēma. Taču arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts tam, ka plastmasa tiek izmantota arī, piemēram, augstspiediena tīrīšanas iekārtās, un parasti elektriskās ierīces nav vienreizlietojamas." Kopš 2012. gada Kärcher ir ir četrkārtīgi palielinājis pārstrādātās plastmasas īpatsvaru savās iekārtās. Kopš 2018. gada beigām uzņēmums augstspiediena iekārtu uzgaļu ražošanā izmanto Technyl4Earth tehnoloģiju (skatīt nodaļu Vecā izmantošana kā jauna radīšanā). Ilgtspējības stratēģijas ietvaros visā uzņēmumā tiek ieviestas arī citas izmaiņas, piemēram, iepakojuma materiālu samazināšana (skatīt nodaļu Mazāk ir labāk un lētāk).
Nākotne: kas ir ilgtspējīgi?
Visticamāk, ka ikviens cilvēks slepus sev uzdod jautājumu par to, kāda rīcība galu galā palīdz aizsargāt mūsu planētu. "Situācija ir ārkārtīgi sarežģīta attiecībā pat uz visvienkāršākajiem pielietojumiem," apgalvo Manokio. "Ja papīra iepirkumu maisiņš tiek izmantots tikai vienu reizi, jo, piemēram, tas ir samircis un saplēsts, tad ilgtspējīgāks būtu atkārtoti lietojams plastmasas maisiņš."
Kärcher mērķis ir rūpīgi sekot līdzi ilgtspējībai produktu izstrādes laikā. Eiropas Savienības Ekodizaina direktīva gādā par tiesiskajiem regulējumiem, kas dažos gadījumos ir pieņemti arī citviet pasaulē. Galvenā ideja ir produkta dizaina pielāgošana otrreizējai pārstrādei, kas arī novērš priekšstatu, ka ilgtspējīgs izstrādājums vienmēr ir dārgs. "Ja es izmantoju mazāk materiālu, tad tas ir lētāk. Ja es aizvietoju kompozītmateriālus ar otrreizēji pārstrādātiem materiāliem, tad ilgtermiņā tas ir lētāk," stāsta Manokio. "Piemēram, tāds mazs sīkums: ja es neizmantoju plastmasas maisiņu, lai iesaiņotu piederumus, tad tas ir lētāk. Un viss šis nāk par labu videi."
Vēl viens svarīgs aspekts ir ES iecerētā otrreizējās pārstrādes ekonomika, kas arī ir vērsta uz materiālu nevajadzīga lietojuma novēršanas, lietojuma samazināšanas un atkārtotas izmantošanas principiem (sk. interviju ar Leo Šteinu, Vācijas Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju asociācijas (ZVEI) vides politikas vadītāju). Lai nodrošinātu, ka pasaule saglabājas dzīvošanai piemērota arī nākamajām paaudzēm, katram uzņēmumam un katram cilvēkam galu galā ir jāmaina sava uzvedība. Daniels Karmīns Manokio rezumē: "Ceļš uz nākotni sastāv no tik daudziem maziem soļiem, kas daudziem cilvēkiem jāmēro kopā. Mums būtu jāsāk tas darīt, nevis jābaidās no sarežģītības."
"Partnerība ir veids, kā virzīties uz priekšu."
Intervija ar Leo Šteinu (Leo Stein), vides politikas vadītāju uzņēmumā Vācijas Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju asociācija (ZVEI)
Šteina kungs, jūsuprāt, kas kādas ir svarīgākās tendences saistībā ar uzņēmumu ilgtspējību?
Tendences ir visdažādākās, bet es aprobežošos ar institucionālo pusi. Eiropas Komisijas aprites ekonomikas rīcības plānā ir izklāstītas dažas turpmāko gadu pamatnostādnes uzņēmumiem. Tajā ir runa par ilgtspējīgu produktu politiku, ekodizainu un tiesībām pieprasīt [iekārtu] remontu. Šis aspekts lieliski izceļ attiecību sarežģītību: kas var veikt remontu, lai ražotāja juridiskās saistības nebūtu pretrunā ar garantijām? Lai gūtu panākumus, mums ir vajadzīgas jaunas idejas un pieejas, un arī tās tiek izstrādātas.
Kas tieši tiek izstrādāts?
Dažādi uzņēmumi strādā pie jaunām otrreizējās pārstrādes metodēm, piemēram, plastmasai. Ar ķīmiskiem procesiem pārstrādāti materiāli ir tīri, bet joprojām diezgan dārgi. Mehāniskie procesi ne vienmēr nodrošina produktu drošībai nepieciešamo kvalitātes līmeni. Šajā ziņā nākotnē, visticamāk, tiks izmantota dažādu metožu un materiālu kombinācija, jo rūpniecībā nav tādas "universālas" metodes. Citas idejas ietver mērķi samazināt materiālu daudzuma izmantošanu, kas neattiecas tikai uz plastmasu. Saskaņā ar ES regulu produktam ir jāpievieno visa attiecīgā informācija, kas patērē daudz papīra un resursu. ZVEI tiek īstenots aizraujošs projekts – digitālais produktu apraksts. Tas nodrošina, ka informācija uzņēmumiem standartizētā veidā ir pieejama tiešsaistē.
No Jūsu subjektīvā skatupunkta – kas mums ir nepieciešams, lai padarītu nākotni ilgtspējīgu?
Pirmkārt, jau tagad ir redzams, ka partnerība gādā par progresu. Elektronisko iekārtu ražotāji, otrreizējās pārstrādes nozare un primārās plastmasas ražotāji kopā varētu panākt daudz. Otrkārt, mums būtu jābeidz koncentrēties uz savām bažām vai iebildumiem – daudzos gadījumos mums vienkārši jārīkojas. Un, treškārt, es domāju, ka mums visiem jāuzņemas atbildība: pat man, Leo Šteinam, ir kārtīgi jāparaugās uz sevi un jāapsver, kas man ir vajadzīgs, kā es varu pareizi atbrīvoties no produktiem un ko iespējams labot.
Pie kā strādā Kärcher
Mazāk ir labāk un lētāk.
Iepakojums ir būtisks aspekts, kad runa ir par materiālu taupīšanu. Līdz šim mobilā āra tīrītāja OC 3 iepakojumā tika izmantoti četri polistirola ieliktņi, lai pasargātu iekārtu piegādes laikā. Tie ir plastmasas atkritumi, no kuriem ir iespējams izvairīties. Tika izstrādāts kartona ieliktnis, reizē samazinājās arī kastes izmēri – par 20%. Iepakojumā vairs netiek izmantota plastmasa, un tā izmaksas samazinājās par 45%.
Vecā izmantošana kā jauna radīšanā. Gaisa spilveni un no okeāna savākta plastmasa.
Kärcher ir viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas izmanto ražotāja Domo izstrādāto Technyl4Earth tehnoloģiju sērijveida ražošanā patērētāju tirgum. Poliamīds tiek pārstrādāts no veco gaisa spilvenu auduma un to ražošanas atlikumiem. Lai materiāls būtu pietiekami izturīgs tā izmantošanai augstspiediena tīrīšanas iekārtu uzgaļos, tas ticis padarīts stiprāks stikla šķiedru, kas veido 30% materiāla.
Kärcher arī intensīvi veic pētījumu par tādas plastmasas lietojumu, kas savākta no okeāna. Lielāko daļu okeānos izplatītās plastmasas veido tādi iepakojuma materiāli kā PET, PE, PP un PVH (PVC). Tie diemžēl savu īpašību dēļ praktiski nav izmantojami Kärcher produktos.
